IESKATS MĀLPILS VIDUSSKOLAS VĒSTURĒ
1957. gads. Mālpilī pirmo reizi skolu vēsturē tiek izveidota vidusskolas klase. Tajā ir 46 skolēni. Skolas direktors Roberts Roze.
1961. gads. Pirmais vidusskolas izlaidums. Skolu beidz 19 absolventi, to vidū ir mūsu skolotāja Valda Lūkina, toreiz Linde.
1962. gads. Otrais vidusskolas izlaidums. Skolu beidz 12 absolventi.
1963. gads. Trešais un pēdējais vidusskolas izlaidums. Skolu beidz 7 absolventi. Nākošās vidusskolas klases nav iespējams nokomplektēt pārlieku centīgās profesionālās orientācijas dēļ – skolēniem ilgas stundas jāstrādā fermā.
1972. gads. Arhitekts Laimonis Tīkmanis izstrādājis Mālpils paraugciema izbūves plānu, tajā paredzēta arī jaunas skolas celtniecība. Mālpils 8-gad. skola, kurai prasmīgi celtnieki izvēlējušies brīnumainu vietu (gandrīz no visiem ceļiem, iebraucot Mālpilī, tā redzama) un kurai ir īpaši labvēlīga aura, tomēr pamazām noveco.
Arhitekts plānā jaunajai skolai paredzējis tiem laikiem neparastu vietu – pretī baznīcai. Pamatojums: tā kā blakus skolas ēkai paredzēta arī slēgtā sporta kompleksa izbūve ar peldbaseinu, tad vidusskola varēs izmantot blakus esošā tehnikuma stadionu, bet tehnikuma audzēkņi – peldbaseinu.
Mālpilieši ar vietas izvēli ir mierā. Vieni gan zobojas, ka skola nu varēšot izvērsties ar antireliģisko audzināšanu, bet otri saka – viss kārtībā: baznīca, skola un pagastmāja jau senos laikos bijušas svarīgākās ēkas pagastā.
1978. gads. Jaunās vidusskolas ēku nolemts celt pēc tipveida projekta. Skola paredzēta 856 vietām, pasūtītājs – Izglītības ministrija. Būvdarbus uzsāk Siguldas PMK, vadītājs J. Čivičs. Skolu paredzēts nodot ekspluatācijai 1981. gada augustā.
1979. gada 15. novembris. Pamatakmens likšanas svinības. Ieradusies Rīgas rajona vadība. Ne jau katru dienu liek pamatakmeni jaunai vidusskolai. Kaut gan skolas būvlaikumā neizbrienami dubļi un grūti atrast vietu, kur nostāties, mēs, skolas darbinieki, esam lepni un priecīgi.
Skolu paredzēts nodot 1981. gada 1. septembrī, tomēr pieredzējušu celtnieku slēdziens ir viennozīmīgs: tas ir neiespējami nepietiekamo celtniecības resursu dēļ. Skolotāja, kurai uzticēts sagatavot kapsulā ievietojamo dokumentu – vēstījumu nākamajām paaudzēm – riskē un ieraksta, ka celtniecību pabeigs 1982. gada 1. septembrī. Kapsulu iemūrē ar pareizu datumu, “kļūdu” neviens nav pamanījis.
1980. gads. Skolas celtniecība patiešām pakāpeniski apsīkst – neesot jaudu. Ēkā brīžiem rosās tikai divi, trīs strādnieki. Mālpiliešu prieks “noplacis”. Vēl jo vairāk tāpēc, ka 8-gadīgajā skolā vairākas telpas ir avārijas stāvoklī, bet kapitālremontam vairs līdzekļus nepiešķir.
1981. gada pavasaris. Skolā ierodas jauns direktors Pāvels Jakovļevs, kuram paredzēts uzticēt jaunās skolas celtniecības vadību un uzraudzību. Direktors sāk enerģiski rīkoties, lai pierādītu, ka celtniecība nekavējoties jāatsāk. Skolā ierodas vairākas komisijas, kuras dažādos līmeņos sniedz savus atzinumus par vecākās ēkas stāvokli. Celtniecību pārņem Ķekavas PMK vadītājs I. Teivāns. Būvdarbus vadīs Ilze Kikste.
1982. gads.
Tā viss sākās.
Skolas celtniecība atsākas ar plašu vērienu. Jaunā būvdarbu vadītāja ir prasmīga un zinoša. Arī mūsu skolas direktors teicami orientējas visos celtniecības procesos.
Viss top! Skolas kolektīvā uzdīdzis spirgts cerību asniņš. Sarūgtina tikai viena lieta: sporta kompleksa nebūs. Tāds ir Ministru Padomes lēmums.
1982. gada pavasaris. Lai skolu varētu nodot, talkā tiek aicināti palīgi – vecāki, skolotāji, skolēni. Sākās grūts, bet skaists laiks. Nākas nest būvgružus, tīrīt radiatorus, slīpēt sienas. Smagākais darbs – skaldīt iekšpagalmā ledu, kas ēnas pusē nekūst, jo sasalis 2 m augstā kalnā. Rokas tulznās, bet neviens nečīkst, jo visspraigāk strādā pats direktors.
1982. gada jūnijs. Skolas iekšpuse pamazām iegūst drīz apdzīvojamas ēkas veidolu. Rodas kāpņu margas. Tiek plānots, kur zālē atradīsies skatuvīte. Ir lietas, kas nākamajiem iemītniekiem neliekas visai ērtas, taču prieks par to, ka skola būs, aizēno sīkumus.
1982. gada jūlijs. Telpām jau ir durvis, kāpņu margām koka virsmas, klasēs parādās tapetes. No Rīgas ved inventāru, kastēm vien. Matemātikas kabinetā būšot pieslēdzami kalkulatori, angļu valodas kabinetā vadības pults audioiekārtai, fizikas un ķīmijas kabinetos varēs notikt visdažādākie mēģinājumi, utt. Tas viss šķiet lieliski. Visus spārno viena doma – ātrāk, ātrāk!
1982. gada augusta sākums. Savesti soli, galdi, sekciju daļas, mācību līdzekļu grēdas, virtuves iekārtas, visur skrūvē, pārnes, kārto un pārkārto. Liekas, ka šis juceklis pastāvēs vēl vismaz gadu. Taču katru dienu kāda telpa tiek sakārtota, un izrādās, ka arī juceklī ir sava iekšējā sistēma. Priecājamies, ka plānotās aprises iegūst arī skolas apkārtne.
1982. gada augusta beigas. Tūlīt, tūlīt būs skolas pieņemšana, bet mēs vēl maldāmies gaiteņu labirintos, tomēr pamazām “apgūstam” savas nākamās mājas. Esam saraduši ar celtniekiem – viņi mums ir savējie.
1982. gada 25. augusts. Skolas pieņemšanas diena ir klāt! No piebraukušā autobusa kāpj ārā cilvēks pēc cilvēka, liekas, ka komisijas sastāvs ir milzīgs. Tomēr zinām, ka ikvienam ir savs “pētāmais” objekts. Komisijas lēmums: teicami! Kad viesi jau oficiālās sarunas izrisinājuši un ēdamzālē mielasts tuvojas beigām, viens pats tukšajā vestibilā stāv skolas direktors. Laimes sajūta, ka skola tomēr ir uzcelta un ka tā ir skaista, ir pārāk liela, lai tā vienkārši sēdētu pie svētku galda.
1982. gada 31. augusts. Vēls vakars. Skola, klusa un saposta, gaida savu lielo dienu. Gaisā sajūtama ziedu smarža, kam klāt jaucas vaskoto grīdu reibinošais aromāts. Kā bišu stropā!
1982. gada 1. septembris. Pulkstenis rāda astoto rīta stundu. Viesi un vēl pēdējo reizi arī skolēni jau pulcējas vecās skolas pagalmā. Dārzā spēlē Siguldas pūtēju orķestris. Sākas atvadu ceremonija no vecās skolas. Runā bijušie direktori, četru paaudžu absolventi, ilggadīgās skolotājas – A. Kersele, M. Līce, E. Kalniņa, A. Čakša, kurām viss darba mūžs aizritējis Mālpilī.
Sprīdītis, skolnieks Juris Griķis, aicina visus ceļā uz Laimīgo zemi – jauno skolu. Vecā skola, šķiet, smaidot māj ardievas, jo nezina, ka tiks pamesta likteņa varā.
Gājienam centrā pievienojas Sidgundas 8-gad. skolas krievu plūsmas skolēni un skolotāji, jo turpmāk būsim viens kolektīvs.
Pie jaunās skolas cilvēku jūra. Šķiet, ka nevienā Mālpils mājā nav palicis neviens cilvēks.
Sākas svinīgā ceremonija. Skan toreizējās himnas, paceļ karogus. Uzstājas viesi, vēlot skolai panākumus. Celtnieki nodod vidusskolas direktoram simbolisko atslēgu.
Atklāšanas ceremoniju vada skolotāja Ērika Caune.
Skolēni runā brīnišķīgas I. Plotnieka dzejas rindas, ko vēlāk tik bieži atceramies:
“Stāv mana skola – balta debess aka,
No kuras jaunās sirdis sauli smeļ”.
2013. gada 1. augusts. Uzsāk savu darbu apvienotā Mālpils novada vidusskola ar filiāli Sidgundā. Mālpils vidusskola un Sidgundas pamatskola turpmāk ir vienota novada skola. Par Mālpils novada vidusskolas direktoru apstiprināts Gunārs Gžibovskis.